rībināt
rībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
rībināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rīb, ka atskan troksnis.
PiemēriRībināt bungas.
- Rībināt bungas.
- Lietus lāses rībina skārda jumtu.
- Skatuves dēļus rībinās mazo dejotāju soļi.
1.1.intransitīvs Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
PiemēriRībināt ar karotēm pa bleķa bļodām.
- Rībināt ar karotēm pa bleķa bļodām.
- Skatītāji zālē rībināja ar kājām un svilpa.
2.intransitīvs Rībot, ar lielu troksni pārvietoties.
PiemēriSmagais transports rībina cauri vecpilsētai.
- Smagais transports rībina cauri vecpilsētai.
- Tramvajs rībina garām.
3.intransitīvs Vairākkārt rībēt.
PiemēriAiz loga rībina pērkons.
- Aiz loga rībina pērkons.
- Lietus rībina pa palodzi.