rībināt
rībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
rībināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rīb, ka atskan troksnis.
PiemēriRībināt bungas.
1.1.intransitīvs Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
PiemēriRībināt ar karotēm pa bleķa bļodām.
2.intransitīvs Rībot, ar lielu troksni pārvietoties.
PiemēriSmagais transports rībina cauri vecpilsētai.
3.intransitīvs Vairākkārt rībēt.
PiemēriAiz loga rībina pērkons.