ribojums
ribojums [ribuõjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
PiemēriProfilēts lokšņu ribojums.
1.1.Ieapaļš lokveida izvirzījums (augiem, dzīvniekiem).
PiemēriĶirbis ar izteiktu ribojumu.