ribojums
ribojums [ribuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
PiemēriProfilēts lokšņu ribojums.
- Profilēts lokšņu ribojums.
- Velve bez ribojuma.
- Baznīcas kupols ar vertikālu ribojumu.
1.1.Ieapaļš lokveida izvirzījums (augiem, dzīvniekiem).
PiemēriĶirbis ar izteiktu ribojumu.
- Ķirbis ar izteiktu ribojumu.
- Gliemeža čaulai ir smalks, regulārs ribojums.