rībināt
rībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
rībināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rīb, ka atskan troksnis.
PiemēriRībināt bungas.
1.1.intransitīvs Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
PiemēriRībināt ar karotēm pa bleķa bļodām.
2.intransitīvs Rībot, ar lielu troksni pārvietoties.
PiemēriSmagais transports rībina cauri vecpilsētai.
3.intransitīvs Vairākkārt rībēt.
PiemēriAiz loga rībina pērkons.