Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
riba
riba sieviešu dzimte, lietvārds
1.Viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam.
PiemēriSportistam ir lauzta riba.
1.1.formā: daudzskaitlis, deminutīvs Šādi (dzīvnieka) kauli, ko lieto uzturā.
PiemēriŽāvētas ribiņas.
2.Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
PiemēriLaivas ribas.
Stabili vārdu savienojumiLikt ribās. Sadot pa ribām. Vēders raujas pie ribām.
Cilme:No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls.