riba
riba lietvārds; sieviešu dzimte
1.Viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam.
PiemēriSportistam ir lauzta riba.
- Sportistam ir lauzta riba.
- Ribas izspiežas, ir redzamas.
1.1.formā: daudzskaitlis, deminutīvs Šādi (dzīvnieka) kauli, ko lieto uzturā.
PiemēriŽāvētas ribiņas.
- Žāvētas ribiņas.
- Cūkgaļas ribiņas.
- Zupa ar jēra ribām un dārzeņiem.
2.Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
PiemēriLaivas ribas.
- Laivas ribas.
- Abažūra, žalūziju ribas.
Stabili vārdu savienojumiLikt ribās. Sadot pa ribām. Vēders raujas pie ribām.
- Likt ribās idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- Sadot pa ribām idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa piekaut.
- Vēders raujas pie ribām sarunvaloda — saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Cilme:No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls.