Paplašinātā meklēšana
Meklējam riba.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (154):
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
- atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
- providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
- rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
- cik (tik) vēderā lien cik gribas (ēst).
- cik (vien, tik) lien cik gribas (parasti ēst).
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
- cik tik ādā lien cik vien gribas.
- cik tikai ādā lien cik vien gribas.
- darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- pravietis Dieva gribas skaidrotājs un sludinātājs.
- pašdisciplīna Disciplīnas attiecināšana uz sevi, tās ievērošana pēc paša gribas.
- testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
- izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
- uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- anoreksija Ēstgribas trūkums.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- spēlētgriba Griba spēlēt (1).
- spēlētgriba Griba spēlēt (2).
- spēlētgriba Griba spēlēt (3).
- strādātgriba Griba strādāt, darboties.
- raksturs Griba, gribasspēks.
- dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
- gļēvulība Gribas vājums, drosmes trūkums.
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert tik, cik gribas.
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
- apņēmība Īpašība, kas izpaužas kā stingra griba īstenot savus nodomus.
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
- apetīte Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst; ēstgriba.
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- rijība Liela ēstgriba, apetīte; negausība.
- rijams Liela ēstgriba; apetīte.
- vilka apetīte ļoti liela apetīte, ēstgriba.
- vilka ēstgriba ļoti liela apetīte, ēstgriba.
- zirga ēstgriba ļoti liela apetīte, ēstgriba.
- zirga apetīte ļoti liela apetīte, ēstgriba.
- neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
- (ar) gariem zobiem Negribīgi, bez ēstgribas (ēst).
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
- kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
- pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
- rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
- piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
- paēsties Paēst, parasti tā, ka vairs negribas.
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- saņemt grožos pakļaut savai gribai, varai.
- pārvaldīt Pakļaut savai varai, gribai, kontrolēt (ko).
- respektēt Pakļauties (kāda) gribai.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
- piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
- prāts nesas uz jokiem patīk, arī gribas jokot.
- izsaukums Pēkšņs emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
- padoties Piekāpties, pakļauties (piem., kāda gribai).
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
- pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
- par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
- spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
- lauzties Pretoties, nepakļauties kāda gribai.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- vienaldzība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgs gribas, darbības, interešu trūkums.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- krūškurvis Rāpuļu, putnu un zīdītāju (arī cilvēka) ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšu daļa, ribas un krūšu kauls.
- teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
- patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
- pieēsties Saēsties (ko) tādā daudzumā, ka vairs negribas.
- mēles galā būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- uz mēles būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- vēders urkšķ saka, ja gribas ēst un vēders rada raksturīgu troksni.
- vēders burkšķ Saka, ja gribas ēst.
- kamols sakāpj kaklā saka, ja gribas raudāt.
- dūša kā miets Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
- niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
- acis krīt ciet saka, ja ļoti gribas gulēt.
- panākt savu sasniegt savu mērķu, ieceru, savas gribas piepildījumu.
- bulīmija Slimīgi palielināta ēstgriba.
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- ne atklausīties nevar Tā, ka gribas klausīties vēl (piem., stāstījumu, mūziku).
- nevarēt atskatīties tā, ka gribas skatīties vēl.
- ne atklausīties nevar Tā, ka negribas vairs klausīties.
- raudulīgs Tāds (stāvoklis), kad gribas raudāt.
- ribains Tāds, kam ir garens, ribai līdzīgs izcilnis.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.
- ribveida Tāds, kam ir ribas (1) forma, veids; ribots.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, izturības.
- ribains Tāds, kam izspiežas, ir redzamas ribas.
- bezgribas Tāds, kam nav gribasspēka.
- neuzņēmīgs Tāds, kam nav pietiekamas gribas un enerģijas, ko uzņemties, veikt.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- spontāns Tāds, kas ir izraisījies pēkšņi, negaidīti, bez tiešas ārējas iedarbības; tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības.
- labprātīgs Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
- stūrgalvīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai – par dzīvniekiem.
- spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, prasībām (par dzīvniekiem).
- refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
- patvaļīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, bez atļaujas, ignorējot pastāvošo kārtību.
- patvarīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, vienpusēji, bez saskaņošanas, arī izmantojot savu varu, tiesības.
- paklausīgs Tāds, kas pakļaujas citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- negribēts Tāds, kas pastāv, eksistē neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
- varmācīgs Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
- brīvprātīgs Tāds, kas veic, dara (ko) pēc brīvas gribas, pēc savas ierosmes.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nolemtība Tas, kas realizējas, norisinās neatkarīgi no cilvēka gribas, rīcības.
- spītība Tieksme, rakstura īpašība rīkoties pretēji kāda gribai, uzskatiem; šīs īpašības izpausme.
- spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- norūdīties Tikt norūdītam (par raksturu, gribasspēku u. tml.).
- iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
- patika Vēlme, griba (ko darīt); vēlēšanās.
- kontrforss Vertikāls izvirzījums celtnes ārējā sienā vai velvju riba, kas pastiprina sienas stabilitāti.
Atrasts piemēros (152):
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- fui "Fui, pat domāt par to negribas."
- nē "Iesim peldēties!" – "Nē, negribas."
- atbalsot "Laime..." visiem gribas atbalsot šo vārdu.
- riba Abažūra, žalūziju ribas.
- spēlētgriba Aktiera spēlētgriba.
- iegriba Apmierināt iegribas.
- apsīkt Apsīkusi griba un entuziasms visu sākt no jauna.
- apskaužams Apskaužami laba ēstgriba.
- satuntulēties Ārā ir tik auksti, ka gribas satuntuļoties siltāk.
- lolot Attiecības, kuras gribas lolot.
- norūdīt Attīstīt un norūdīt gribasspēku.
- spēlētgriba Augsta mūziķa spēlētgriba.
- gribēties Bērnam gribas ēst.
- kakāt Bērnam gribas kakāt.
- pretoties Bērns pretojās vecāku gribai.
- spēlētgriba Bērnu spēlētgriba.
- bezgribas Bezgribas jaunietis.
- ciets Cieta griba, apņemšanās.
- gribasspēks Cilvēks ar lielu gribasspēku.
- tāpēc Darbs bija smags, tāpēc tagad gribas atpūsties.
- griba Darīt ko pēc savas gribas.
- maukt Dažreiz gribas maukt sīkajiem par šitādu uzvedību.
- visuvarens Dieva visvarenā griba.
- dievišķīgs Dievišķīga griba.
- dzelzs Dzelzs griba, apņēmība.
- dzelžains Dzelžains gribasspēks, raksturs.
- ēstgriba Ēstgribas trūkums.
- gauži Gauži gribas ēst.
- griba Griba strādāt.
- tu Gribam ar tevi iepazīties.
- saliedēt Gribam saliedēt vienā veselumā jēdzienus taisnīgums un tiesa.
- sapārot Gribam sapārot savu kucīti.
- aprunāties Gribas aprunāties ar kādu.
- nosnaust Gribas atpūsties un nosnaust kaut vienu stundu.
- atstiept Gribas atstiept muguru taisni.
- rūkt Gribas ēst, un rūc vēders.
- gribēties Gribas gulēt.
- frišs Gribas ieelpot frišu gaisu.
- iegremdēties Gribas iegremdēties vēsā ūdenī.
- izlādēties Gribas izlādēties.
- našķīgs Gribas kaut ko našķīgu.
- atbalstīties Gribas kaut kur pieturēties un atbalstīties.
- gribēties Gribas noskatīties jauno filmu.
- paauklēt Gribas paauklēt savus mazbērnus.
- padzīvot Gribas padzīvot vēl kādus gadus.
- pieplakt Gribas pieplakt autobusa logam un baudīt skaistos skatus.
- kur Gribas reiz nokļūt tur, kur upe sākas.
- glausties Gribas sajust, kā jūras viļņi glaužas pie kājām.
- sasprindzinājums Gribas sasprindzinājums.
- samurcīt Gribas savu suni samurcīt vēl un vēl.
- noballēties Gribas tā kārtīgi noballēties.
- kuriene Gribas uz kaut kurieni aizbraukt.
- uzdāvāt Gribas uzdāvāt kaut ko īpašu.
- atgriezties Gribas vēlreiz tur atgriezties.
- paākstīties Gribas vienkārši paākstīties.
- krāmēt Gribas viņam krāmēt.
- uzēst Gribas virsū uzēst ko sātīgu.
- iegrožot Iegrožot savas iegribas.
- šiks Ir reizes, kad gribas svinēt ar šiku.
- lai Ir vajadzīgs liels gribasspēks, lai sasniegtu mērķi.
- iegriba Izlutināta bērna iegribas.
- izrotaļāties Izrotaļāties, cik vien gribas.
- ja Ja gribam paspēt, jārīkojas jau šodien.
- nepacietīgs Jaunam, zaļoksnam kokam Nepacietīgi pumpuri plīst, Bet visam pāri – viena griba: Sasniegt sauli un debesis.
- uzcelt Kādu valsti mēs gribam uzcelt?
- ribains Kaktusi ar resniem, ribainiem stumbriem.
- sīkpilsonis Kāpēc jūs gribat, lai savā talantā cilvēks ir ārpus normas, bet sadzīvē ir līdzcilvēkiem ērts sīkpilsonis?
- kaprīzs Kaprīzas iegribas.
- piņķēties Kuram gribas piņķēties?
- spēlētgriba Laba komandas spēlētgriba.
- vēstnieks Labas gribas vēstnieks.
- žests Labas gribas žests.
- virzīt Lai sasniegtu mērķi, jāprot attiecīgi virzīt savu rīcību un gribasspēku.
- riba Laivas ribas.
- lauzt Lauzt ribas, mugurkaulu.
- ēstgriba Liela ēstgriba.
- sūtnis Māksliniece iecelta par UNICEF labās gribas sūtni.
- pelēcība Man gribas pacelties pāri pelēcībai – izdarīt ko neparastu, piedzīvot ko aizraujošu.
- trakots Man trakoti gribas dzert.
- badmira Mazam, augošam sunim jādod ēst, cik gribas, tad izaudzis viņš nebūs badmira.
- trūkt Meitenei netrūka uzņēmības un gribasspēka, lai sasniegtu mērķi.
- mežonīgs Mežonīgi gribas ēst.
- pavaidēt Mums tīk pavaidēt, ka nekas netiek darīts, bet paši iesaistīties negribam.
- neatlaidīgs Neatlaidīga griba.
- atlaist Negribas atlaist rokas no tiltiņa margām.
- atraut Negribas atraut cilvēkus no darba.
- žultsbeka Negribas būt vecai žultbekai.
- iesēdēt Negribas celties no iesēdētās, iesildītās vietas.
- samērcēties Negribas iet lietū samērcēties.
- kausēt Negribas kausēt zirgu.
- izgāzties Negribas kolēģu priekšā izgāzties.
- mērcēties Negribas lietū mērcēties.
- ārā Negribas līst ārā no guļammaisa.
- līst Negribas līst ārā no mājas tādā lietū.
- piesmērēt Negribas mašīnu piesmērēt.
- nāvēt Negribas nāvēt dzīvas radības.
- nekurp Negribas nekurp doties.
- līdzi Negribas ņemt visur smago somu līdzi.
- sacerēties Negribas pārāk sacerēties.
- piedauzīties Negribas piedauzīties, darot to, ko Dievs nav vēlējis.
- smirdināt Negribas smirdināt māju, cepot zivis.
- rūgtināt Negribas tevi rūgtināt.
- sabēdināt Negribas tevi sabēdināt.
- riebeklība Negribas vairs skatīties tās riebeklības.
- līst Negribas vēl līst gultā.
- sabiezināt Negribas visu vēl vairāk sabiezināt.
- ierunāties Nelaimē nokļuvušajā ierunājās dzīvotgriba.
- griba Nelokāma griba.
- nesalaužams Nesalaužama griba.
- piepūlēt Nevienam negribas sevi piepūlēt.
- oi Oi, kā gribas gulēt!
- pakļauties Pakļauties Dieva gribai.
- sagribēties Palaikam sagribas izkratīt sirdi.
- strādātgriba Par visu sasniegto varu pateikties savai neatlaidībai un strādātgribai.
- pasmīnēt Paulim gribas indīgi pasmīnēt, bet katrs vaibsts sejā kā sasalis, nepadodas.
- atslēgties Pēc darba stundām gribas atslēgties.
- uzmālēt Reizēm gleznotājam sagribas uzmālēt arī kādu ainavu.
- reizēm Reizēm gribas dzirdēt tavu balsi.
- nolamāties Reizēm gribas nolamāties.
- paārdīties Reizēm jauniešiem gribas paārdīties.
- ribains ribaina, izkāmējusi ķēve.
- riba ribas izspiežas, ir redzamas.
- iegriba Rīkoties pēc savas iegribas.
- saņemt Saņemt kopā visu gribasspēku.
- saborēt Siena ir jauna, negribas to saborēt.
- strādātgriba Skolotājai ir apbrīnojamas darbaspējas un strādātgriba.
- dzīvotgriba Slimniekam ir liela dzīvotgriba.
- spārnot Spārnoja griba nosargāt brīvību.
- spēcīgs Spēcīga griba.
- riba Sportistam ir lauzta riba.
- griba Stingra griba.
- izvirzīt Stiprā griba izvirza skolnieku labāko vidū.
- griba Stipra griba.
- sastingt Šāda pārpasaulīga skaistuma priekšā gribas sastingt mierā.
- tā Tā gribas vēl pagulēt!
- murgains Tas laiks bija tik murgains, ka atcerēties negribas.
- tēraudciets Tēraudcietā griba.
- traks Traki gribas ēst.
- izšņāpt Un nu pienāk brīdis, kuru man gribas aizmirst, ar asu nazi izšņāpt un izkasīt no atmiņas.
- uzrasties Uzradās liela ēstgriba.
- numurs Vai gribat redzēt numuru?
- griba Vāja griba.
- vājš Vājš raksturs, gribasspēks.
- vārgs Vārga griba.
- velve Velves ribas.
- sadegt Veries vaļā, dzeju klade! Arī man, kas mierīgs īdzis, Savā dziesmā gribas sadegt Tēvu zemes birzīm līdzi!
- vingrināt Vingrināt gribasspēku.
- iemist Viņā iemīt spēcīga griba.
- rokaspuisis Viņa rokaspuiši slīcina zemi asinīs, jo viņiem ir tikai viens likums – cara iegribas.
- pakasīties Viņam gribas ar kādu pakasīties.
- strādātgriba Zēnam trūkst strādātgribas.
riba citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV