sablīvēt
sablīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
sablīvējums lietvārds; vīriešu dzimte
sablīvēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
PiemēriKāpostus mucā sablīvē.
1.1.Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
PiemēriSablīvēt grāmatas plauktā.