kuriene
kuriene sieviešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis; parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "no kurienes" vai vārdu savienojums "uz kurieni", vai vārdu savienojums "līdz kurienei"
1.Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
PiemēriNo kurienes tu nāc?
Stabili vārdu savienojumiNez no kurienes.
2.apstākļa vārda nozīmē Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
PiemēriGribas uz kaut kurieni aizbraukt.
3.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
PiemēriUzkāpām tornī, no kurienes pārredzama apkārtne.
4.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai vietas apstākļa palīgteikumu.
PiemēriIr zināms, no kurienes prece ievesta.
Stabili vārdu savienojumiNezin no kurienes. No kurienes vējš pūš.