zeņķis sarunvaloda
zeņķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
Piemēri13 gadus vecs zeņķis.
- 13 gadus vecs zeņķis.
- Manīgs zeņķis.
- Zeņķu bars.
- Huligāni bija gados jauni zeņķi.
- Viņš kā bija, tā palika nevaldāms, agresīvs, melīgs un rupjš zeņķis.
1.1.Jaunietis.
PiemēriZaļš, septiņpadsmitgadīgs zeņķis.
- Zaļš, septiņpadsmitgadīgs zeņķis.
- Darbs ir tas, kas padara zeņķus par vīriem.