izklāt
izklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju darbības vārds; transitīvs
izklāties darbības vārds; atgriezenisks
izklājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Klājot izvietot, izlikt (ko izplestā veidā).
PiemēriIzklāt priekšnamā grīdsegu.
- Izklāt priekšnamā grīdsegu.
- Atpūtnieki zālītē izklāja segu.
- pārnestā nozīmē Vakars pār pļavām izklājis miglas plīvuru.
1.1.Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
PiemēriNenomazgātās plūmes izklāj uz galda.
- Nenomazgātās plūmes izklāj uz galda.
- Graudus izklāj biezā kārtā.
1.2.Izvietot (noteiktā kārtībā).
PiemēriAr rievotām betona plātnītēm izklāts celiņš.
- Ar rievotām betona plātnītēm izklāts celiņš.
1.3.Viscaur izlikt (no iekšpuses).
PiemēriIzklāt grīdu ar flīzēm.
- Izklāt grīdu ar flīzēm.
- Putns izklāj ligzdu ar dūnām.
- Automašīnas salons ir izklāts ar mīkstu materiālu.