izklausīties
izklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Šķist skanam (kā, līdzīgi kam); būt nojaušamam, uztveramam pēc skaņas, izteikuma.
PiemēriTas izklausās pēc šāviena.
Stabili vārdu savienojumiTas ne pēc kā neizklausās!
2.transitīvs Ilgāku laiku, daudz klausīties.
PiemēriIzklausīties krievu romances, operu ārijas.