izklāt
izklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju transitīvs, darbības vārds
izklāties atgriezenisks, darbības vārds
izklājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Klājot izvietot, izlikt (ko izplestā veidā).
PiemēriIzklāt priekšnamā grīdsegu.
1.1.Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
PiemēriNenomazgātās plūmes izklāj uz galda.
1.2.Izvietot (noteiktā kārtībā).
PiemēriAr rievotām betona plātnītēm izklāts celiņš.
1.3.Viscaur izlikt (no iekšpuses).
PiemēriIzklāt grīdu ar flīzēm.