izklāt
izklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju darbības vārds; transitīvs
izklāties darbības vārds; atgriezenisks
izklājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Klājot izvietot, izlikt (ko izplestā veidā).
PiemēriIzklāt priekšnamā grīdsegu.
1.1.Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
PiemēriNenomazgātās plūmes izklāj uz galda.
1.2.Izvietot (noteiktā kārtībā).
PiemēriAr rievotām betona plātnītēm izklāts celiņš.
1.3.Viscaur izlikt (no iekšpuses).
PiemēriIzklāt grīdu ar flīzēm.