rene
rene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tekne, noteka.
PiemēriAlumīnija, plastmasas, skārda renes.
- Alumīnija, plastmasas, skārda renes.
- Nomainīt jumta renes.
1.1.Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
PiemēriŠļūkt pa ūdens renēm akvaparkā.
- Šļūkt pa ūdens renēm akvaparkā.
- Traukties lejup pa bobsleja reni.
Stabili vārdu savienojumiNāk kā pa reni.
- Nāk kā pa reni sarunvaloda — saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
Cilme:No viduslejasvācu renne ‘strautiņš, rene’ (rennen ‘skriet, tecēt’).