Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
renete
renete dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
Sena rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele, kam raksturīgi nedaudz saplacināti, sulīgi augļi.
PiemēriVidzemes zelta renete.
Cilme:No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana ‘varde’ (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ).