rene
rene dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Tekne, noteka.
PiemēriAilumīnja, plastmasas, skārda renes.
1.1.Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
PiemēriŠļūkt pa ūdens renēm akvaparkā.
Stabili vārdu savienojumiNāk kā pa reni.
Cilme:No viduslejasvācu renne ‘strautiņš, rene’ (rennen ‘skriet, tecēt’).