renegāts
renegāts lietvārds
renegāte dsk. ģen. -šu lietvārds
Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
PiemēriDēvēt par renegātu.
Cilme:No franču renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare ‘noliegt’.