Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzkļūt
uzkļūt -kļūstu, -kļūsti, -kļūst, pag. -kļuvu darbības vārds; intransitīvs
Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzkļūt kalnā ar slēpotāju pacēlāju.
  • Uzkļūt kalnā ar slēpotāju pacēlāju.
  • Uzkļūt līdz augšējam stāvam.
  • Pūču mazuļi spēj uzkļūt atpakaļ kokā.
  • Uzkļūt uz ceļa.