pieķerties
pieķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros darbības vārds; atgriezenisks
1.Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
PiemēriPieķerties pie palodzes.
- Pieķerties pie palodzes.
- Pieķerties pie rokas.
- Ķauķis, pieķeries kādai niedrei, vēstī par savu esamību.
2.formā: trešā persona Pielipt.
PiemēriPie mēteļa bija pieķērušās suņa spalvas.
- Pie mēteļa bija pieķērušās suņa spalvas.
2.1.Piesūkties klāt (par ērcēm).
PiemēriPēc pastaigām jāpārbauda, vai sunim nav pieķērušās ērces.
- Pēc pastaigām jāpārbauda, vai sunim nav pieķērušās ērces.
2.2.Satvert (par ēsmu).
PiemēriJutu, ka liela zivs pieķērusies.
- Jutu, ka liela zivs pieķērusies.
3.Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
PiemēriViņa puisim bija ļoti pieķērusies.
- Viņa puisim bija ļoti pieķērusies.
- Par daudz pieķeros dzīvniekiem.
- Pieķerties dzimtajai vietai.
4.Sākt risināt, sākt darīt (ko).
PiemēriPieķerties jautājumam.
- Pieķerties jautājumam.
- Pieķerties problēmai un to atrisināt.
- Pēc notikušā nekam nevarēju pieķerties.
5.Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
PiemēriEs šoreiz pieķēros vārdam "materiālists"..
- Es šoreiz pieķēros vārdam "materiālists"..
Stabili vārdu savienojumiPieķeras kā dadzis.
- Pieķeras kā dadzis idioma — 1. Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.2. Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.