kūņoties
kūņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.sarunvaloda Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
PiemēriPa piesnigušo ceļu kūņojas gājējs.
- Pa piesnigušo ceļu kūņojas gājējs.
- Kucēns kūņojas nopakaļus saimniekam.
1.1.Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
PiemēriTumsā kaut kas kūņojas.
- Tumsā kaut kas kūņojas.
- Miglā kūņojas vairāki stāvi.
2.Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
PiemēriMaisā kūņojas kaķēns.
- Maisā kūņojas kaķēns.
- Migā kūņojas septiņi kucēni.
2.1.kopā ar: "laukā" vai "ārā" Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
PiemēriTauriņš kūņojas laukā.
- Tauriņš kūņojas laukā.
- Kūņoties ārā no segām.
- Kūņoties ārā no biezajiem ziemas kažokiem.
Stabili vārdu savienojumiKūņoties no (bērnu, zīdaiņu) autiņiem.
- Kūņoties no (bērnu, zīdaiņu) autiņiem idioma — sākt attīstīties, veidoties.