ķepuroties
ķepuroties [ķȩpuruôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
PiemēriĶepuroties ūdenī.
- Ķepuroties ūdenī.
- Bērns ķepurojas zālītē.
- Ķepuroties laukā no dziļās kupenas.
Stabili vārdu savienojumiĶepuroties pretī.
- Ķepuroties pretī sarunvaloda — pretoties.
1.1.Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
PiemēriĶepuroties ārā no problēmām.
- Ķepuroties ārā no problēmām.
- Palīdzēt var tiem, kas ķepurojas arī paši ar saviem spēkiem.
- Vēl šā tā ķepurojamies.