Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ķērājs
ķērājs [ķȩ̂râjs] vīriešu dzimte, lietvārds
ķērāja [ķȩ̂râja] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Darītājs → ķert.
PiemēriViens no spēles dalībniekiem ir ķērājs.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
PiemēriTīģeru ķērājs.
3.formā: vīriešu dzimte Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
PiemēriTīkls aizķēries aiz ķērāja.