kunkulis
kunkulis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (piem., ēdienā).
PiemēriBiezputras kunkulis.
1.1.Pika (piem., no kā sakaltuša).
PiemēriMāla, zemes kunkulis.
1.2.Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
PiemēriKunkulis padusē.
2.Mazs bērns, zīdainis.
PiemēriSegās satīts kunkulis.