pārliecināt
pārliecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
pārliecinātība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
PiemēriPārliecināt kādu par savu taisnību.
- Pārliecināt kādu par savu taisnību.
- Pārliecināt jauniešus par smēķēšanas kaitīgumu.
- Ārsts pacientu pārliecināja par nepieciešamību ārstēties.
1.1.Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
PiemēriRaksts pārliecināja lasītājus.
- Raksts pārliecināja lasītājus.
- Argumenti tiesnesi pārliecināja.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
PiemēriFilmas beigas pārliecināja ar savu patiesīgumu un emocionalitāti.
- Filmas beigas pārliecināja ar savu patiesīgumu un emocionalitāti.