Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pārlēkt
pārlēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu darbības vārds; intransitīvs
1.Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārlēkt pāri peļķei.
1.1.Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, kur u. tml.).
PiemēriVāvere pārlēca no viena koka uz otru.
2.pārnestā nozīmē Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
PiemēriPārlēkt no viena temata uz citu.