pārliecināt
pārliecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
pārliecinātība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
PiemēriPārliecināt kādu par savu taisnību.
1.1.Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
PiemēriRaksts pārliecināja lasītājus.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
PiemēriFilmas beigas pārliecināja ar savu patiesīgumu un emocionalitāti.