novilkties
novilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, -velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos darbības vārds; atgriezenisks
1.sarunvaloda Lēnā gaitā noiet, nonākt.
PiemēriNovilkties lejā pa trepēm.
- Novilkties lejā pa trepēm.
- Novilkties no laukuma ar sāpēs saviebtu seju.
2.formā: trešā persona Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties.
PiemēriDebesis novilkušās mākoņiem.
- Debesis novilkušās mākoņiem.
- Debesis bija pelēkas novilkušās.
2.1.Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
PiemēriLaiks novilcies uz lietu.
- Laiks novilcies uz lietu.
- Novilcies gan ir, bet pagaidām vēl nelīst.
3.Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
PiemēriNovilcies pliks, sēž upmalā.
- Novilcies pliks, sēž upmalā.
- Vēži maina čaulu – novelkas.