nobriest
nobriest -briestu, -briesti, -briest, pag. -briedu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
PiemēriNobrieduši graudi.
- Nobrieduši graudi.
- Dārzā nobrieduši ķirbji.
- Pupiņas novāc, kad pākstis vēl nav nobriedušas.
- Dārzos nobriedusi raža.
1.1.Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
PiemēriNobriedušās druvas gaida pļāvējus.
- Nobriedušās druvas gaida pļāvējus.
1.2.Sasniegt vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
PiemēriĻaut vīnam nobriest.
- Ļaut vīnam nobriest.
2.Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
PiemēriVīrietis ģimenes dzīvei vēl nebija nobriedis.
- Vīrietis ģimenes dzīvei vēl nebija nobriedis.
- Mākslinieks un tā talants tā īsti nobriest tikai pusmūžā.
- Raksturs nobriest gadu gaitā.
2.1.formā: trešā persona Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
PiemēriNobriest ideja, plāns.
- Nobriest ideja, plāns.
- Nobriest lēmums, apņēmība.
3.formā: trešā persona Sasniegt gatavību, noteiktu attīstības stadiju.
PiemēriNobriedusi olšūna.
- Nobriedusi olšūna.
4.formā: trešā persona Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi).
PiemēriĒst nobriedušu maizi.
- Ēst nobriedušu maizi.