ievest
ievest -vedu [-vȩdu], -ved, -ved [-vȩd], pag. -vedu darbības vārds; transitīvs
ievedums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
PiemēriIevest malku šķūnī.
1.1.Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā).
PiemēriIevest automobili garāžā.
1.2.Atvest un ievietot (slimnieku slimnīcā).
PiemēriCietušais ievests slimnīcā.
2.Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
PiemēriIevest viesus istabā.
2.1.Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
PiemēriIevest galvaspilsētas sabiedrībā.
2.2.intransitīvs Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
PiemēriMeža ceļš ieved izcirtumā.
2.3.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kādā stāvoklī).
PiemēriIevest pacientu hipnozes stāvoklī.
3.Piegādāt (preces no ārzemēm).
PiemēriIevest degvielu, naftas produktus.
3.1.Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
PiemēriVairums mūsu krāšņumaugu ir ievesti no citām zemēm.
Stabili vārdu savienojumiIevest grēkā. Ievest kārdināšanā.