ievērot
ievērot [ìevȩ̀ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
PiemēriIevērot uz galda zīmīti.
1.2.Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
PiemēriSākt ievērot izskatīgo jaunekli.
2.Rīkoties saskaņā (ar noteikumiem, norādījumiem, principiem u. tml.).
PiemēriIevērot likumus, iekšējās kārtības noteikumus.
Stabili vārdu savienojumiIevērot distanci.
2.1.Ņemt vērā (ko).
PiemēriIevēro – nevienam ne vārda!
Stabili vārdu savienojumiIevērot klusumu.