Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pamanīt
pamanīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ieraudzīt, saskatīt.
PiemēriPamanīt nācēju.
1.1.Ievērot.
PiemēriViņu nevarēja nepamanīt.
2.Sajust.
PiemēriPamanīt smaku.
3.Konstatēt, atklāt.
PiemēriPamanīt trūkumus darbā.