Paplašinātā meklēšana
Meklējam ievērot.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (77):
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
- laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
- atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
- neņemt vērā atstāt bez ievērības, neievērot.
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- ielāgot Iegaumēt; ievērot.
- sēdēt uz diētas ievērot diētu.
- ņemt vērā ievērot.
- turēt vērā ievērot.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- noteikt Likt ievērot, norādīt.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist vējā Neievērot (teikto).
- pārslīdēt Neievērot, izlaist.
- nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- uzspļaut Neievērot, neatzīt, neņemt vērā.
- palaist Neievērot, nepamanīt.
- nekustināt ne ausu neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
- nekustināt ne ausis neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
- nepakustināt ne ausu nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
- nepakustināt ne ausis nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
- nerēķināties Neņemt vērā, neievērot (kāda gribu, vajadzības u. tml.).
- necelt ne ausu nepievērst uzmanību, neievērot.
- necelt ne ausis nepievērst uzmanību, neievērot.
- palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- palikt aiz iekavām palikt neievērotam, neatzītam u. tml.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
- ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- atgādinājums Rakstveida aicinājums (piem., ievērot termiņu, norēķināties u. tml.).
- manīt Redzēt, saskatīt; ievērot.
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības, ievērot kādus principus.
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
- skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
- palikt ēnā saka, ja kāds nepelnīti ir palicis nepamanīts, neievērots, arī nenovērtēts.
- ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
- pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
- pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (ko).
- ieskatīties Skatoties pamanīt, ievērot.
- hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
- moto Šāds izteiciens, kas pauž kādu domu vai atziņu, ko cenšas ievērot, kam seko; devīze.
- oficiāls Tāds (piem., dokuments), kurā tiek ievērota noteikta forma; formāls.
- principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2); tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
- nemanīts Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
- uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un parasti cenšas ievērot cita teikto.
- nepārkāpjams Tāds, ko nedrīkst pārkāpt, neievērot.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piem., darbību) secība; tāds, kas nav regulārs, sistemātisks.
- netaisnīgs Tāds, kurā nepastāv, netiek ievērotas kādas tiesības, vienlīdzīga attieksme; tāds, kas nepamatojas uz kādu tiesību ievērošanu.
- ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
- raudzīties Uzmanīt, sekot (piem., lai kas tiktu pildīts, ievērots).
- sabāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi vērtējamiem, neievērot atšķirības.
- samanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
- slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
- novērot Vērojot pamanīt (ko); ievērot.
ievērot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV