pabrīnīties
pabrīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
PiemēriVar tikai pabrīnīties par viņa veiklību.
- Var tikai pabrīnīties par viņa veiklību.
- Man atlika tikai pabrīnīties.
- Pabrīnīties par jocīgo uzrakstu.