pabraukt
pabraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds; intransitīvs
1.Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPabraukt malā.
- Pabraukt malā.
- Pabraukt uz otru pusi.
- Garām pabrauc melns auto.
- Pabraukt nelielu gabalu.
- Pabraukt kādas desmit minūtes.
1.1.transitīvs Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
PiemēriPabraukt mašīnu uz priekšu.
- Pabraukt mašīnu uz priekšu.
- Pabraukt automobili līdz garāžai.
2.Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
PiemēriPabraukt zem nojumes.
- Pabraukt zem nojumes.
- Automašīna pabrauc zem tilta.
2.1.transitīvs Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
PiemēriPabraukt automobili zem kokiem paēnā.
- Pabraukt automobili zem kokiem paēnā.
3.kopā ar: "varēt" vai "spēt" Varēt (spēt) braukt.
PiemēriPa apledojušo pacēlumu trolejbuss nevar pabraukt.
- Pa apledojušo pacēlumu trolejbuss nevar pabraukt.
4.sarunvaloda Pavilkt pa kādu virsmu.
PiemēriPabraukt ar rādāmkociņu pa karti.
- Pabraukt ar rādāmkociņu pa karti.
- Pabraukt ar pirkstu pa sarakstu.