apdullināt
apdullināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
apdullināties darbības vārds; atgriezenisks
apdullinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
PiemēriApdullināt noķertās zivis.
2.Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
PiemēriApdullināt sevi ar alkoholu, narkotikām.
2.1.Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
PiemēriApdullinošs troksnis.
2.2.Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u. tml.) ietekmēt.
PiemēriApdullināt ar reklāmām pircējus.