apdullināt
apdullināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
apdullināties darbības vārds; atgriezenisks
apdullinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
PiemēriApdullināt noķertās zivis.
- Apdullināt noķertās zivis.
- Apdullinošs trieciens pa vaigu.
2.Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
PiemēriApdullināt sevi ar alkoholu, narkotikām.
- Apdullināt sevi ar alkoholu, narkotikām.
2.1.Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
PiemēriApdullinošs troksnis.
- Apdullinošs troksnis.
2.2.Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u. tml.) ietekmēt.
PiemēriApdullināt ar reklāmām pircējus.
- Apdullināt ar reklāmām pircējus.