Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pariņķot
pariņķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku, mazliet riņķot.
PiemēriPutni pariņķo un tad aizlaižas.
1.1.Mazliet, nedaudz riņķot (pa apli, lokveidā u. tml.).
PiemēriPariņķot pa trasi.