centrēt
centrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Novietot noteiktā attiecībā pret centru.
PiemēriCentrēt kuģa stūri.
1.1.Virzīt (bumbu, ripu) uz laukuma vidu.
PiemēriMalējie pussargi ar pietiekamu prasmi flangos māk labi centrēt bumbu.