Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
centrifūga
centrifūga lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
PiemēriIzlaist pienu caur centrifūgu.
1.1.Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
PiemēriCentrifūgas apgriezienu skaita izvēle.
Cilme:No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum ‘centrs’ un fuga ‘bēgšana’.