izbarot
izbarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
PiemēriIzbarot kartupeļus cūkām.
- Izbarot kartupeļus cūkām.
- Izbarot govīm visu sienu.
1.1.Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
PiemēriDivas telītes pa ziemu varēs izbarot.
- Divas telītes pa ziemu varēs izbarot.