vestāliete vēsturisks
vestāliete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
PiemēriVestālietēm bija jāievēro šķīstības solījums.
- Vestālietēm bija jāievēro šķīstības solījums.
- Ja svētā uguns Vestas templī nodzisa, vainīgās vestālietes bargi sodīja.
1.1.pārnestā nozīmē Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
PiemēriLietuvas dižkunigaiša Mindauga sieva Birute pirms laulības bijusi vestāliete.
- Lietuvas dižkunigaiša Mindauga sieva Birute pirms laulības bijusi vestāliete.
- Miesas priesteriene hetēra vīrieti apmierina, bet gara priesteriene vestāliete to garīgi paceļ.