klabēt
klabēt klabu, klabi, klab, pag. klabēju darbības vārds; intransitīvs
klaboņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
PiemēriMotorā kaut kas klab.
- Motorā kaut kas klab.
- Vienmērīgi klabēja vilciena riteņi.
- Zirgu pakavi klab.
Stabili vārdu savienojumiZobi klab.
- Zobi klab — saka, ja sajūt stipru aukstumu vai izjūt lielas bailes, satraukumu.
1.1.pārnestā nozīmē Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
PiemēriDzejolis ar klabošām atskaņām.
- Dzejolis ar klabošām atskaņām.