mērīt
mērīt -īju, -ī, -ī, arī mēru [mȩ̃ru], -i, mēra [mȩ̃ra], pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
PiemēriMērīt temperatūru.
- Mērīt temperatūru.
- Mērīt ar lineālu.
- Mērīt jaudu vatos.
Stabili vārdu savienojumiAr acīm mērīt. Ar skatienu mērīt. Ar skatu mērīt. Mērīt ar savu olekti. Mērīt ar vienu olekti.
- Ar acīm mērīt idioma — vērtējot pētījoši apskatīt.
- Ar skatienu mērīt idioma — vērtējot pētījoši apskatīt.
- Ar skatu mērīt idioma — vērtējot pētījoši apskatīt.
- Mērīt ar savu olekti sarunvaloda — spriest (par ko) no sava viedokļa.
- Mērīt ar vienu olekti sarunvaloda — vērtēt (ko) vienādi.