sakārtot
sakārtot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
PiemēriSakārtot istabu.
- Sakārtot istabu.
- Sakārtot gultu, skapi.
- Sakārtot segu, spilvenu.
- Sakārtot izmētātās avīzes.
- Kā iemācīt bērnam sakārtot savas rotaļlietas?
- Sakārto kaklasaiti!
1.1.Panākt, ka (kas) ir lietošanas kārtībā.
PiemēriSakārtot slēpes braukšanai.
- Sakārtot slēpes braukšanai.
- Sakārtot makšķeres zvejai.
- Sakārtot siltumapgādes sistēmu pirms apkures sezonas.
2.Salikt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriSakārtot fotogrāfijas albumā.
- Sakārtot fotogrāfijas albumā.
- Sakārtot šķīvjus uz galda.
- Sakārtot ziedus vāzē.
2.1. Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
PiemēriRozes sakārtotas pušķī.
- Rozes sakārtotas pušķī.
- Pamīšus sakārtotas lapas.
3.Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
PiemēriSakārto vārdus alfabēta secībā!
- Sakārto vārdus alfabēta secībā!
- Datubāzes sakārtotas tematiski.
3.1.Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
PiemēriSakārtot domas, savu dzīvi.
- Sakārtot domas, savu dzīvi.
- Nesakārtota likumdošana.