krāšņums
krāšņums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → krāšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDabas krāšņums.
- Dabas krāšņums.
- Gaujas krastu krāšņums.
- Visā krāšņumā.
1.1.Tas, kas padara (ko) krāšņu.
PiemēriSaglabāt pilsētas krāšņumu – senās celtnes.
- Saglabāt pilsētas krāšņumu – senās celtnes.
1.2.ironiska ekspresīvā nokrāsa; formā: daudzskaitlis Sievietes ķermeņa formas (parasti krūtis).
PiemēriSievišķīgiem krāšņumiem apveltīta dāma.
- Sievišķīgiem krāšņumiem apveltīta dāma.
- Zem plānās blūzītes bija redzami visi viņas krāšņumi.
- Lepni demonstrēt savus krāšņumus.