krāšņs
krāšņs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
krāšņa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
krāšņi apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) daudzveidīgums, skaistums, bagātīgums.
PiemēriKrāšņa pils.
- Krāšņa pils.
- Krāšņs tērps.
- Krāšņi ziedi.
- Sieviete ar krāšņām matu pīnēm.
- Krāšņas rotas.
- Krāšņas putnu balsis.
1.1.Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, skaistas reljefa formas.
PiemēriKrāšņa senleja.
- Krāšņa senleja.
- Krāšņa ainava.
- Pilsēta ar krāšņiem dārziem.
1.2.Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
PiemēriKas Norma gan bija par krāšņu sievieti! Es no viņas nevarēju ne acu nolaist.
- Kas Norma gan bija par krāšņu sievieti! Es no viņas nevarēju ne acu nolaist.
1.3.Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
PiemēriKrāšņs svētku uzvedums.
- Krāšņs svētku uzvedums.
- Krāšņa izrāde.
2.Izcili kvalitatīvs, bagātīgs.
PiemēriKrāšņs ogu ķekars.
- Krāšņs ogu ķekars.
- Krāšņi labības lauki.
2.1.Kvalitatīvs, ar vērtīgu, bagātu saturu.
PiemēriKrāšņa dzīve.
- Krāšņa dzīve.
2.2.Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriKrāšņs izteiksmes stils.
- Krāšņs izteiksmes stils.
- Krāšņa valoda.
- Krāšņs dabas tēlojums.