krasts
krasts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
PiemēriJūras krasts.
- Jūras krasts.
- Stāvs upes krasts.
- Smilšains ezera krasts.
- Krasta nogāze.
- Krasta meldrājs.
- Vietām krasti apauguši ar krūmiem.
1.1.Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam).
PiemēriGrava ar stāviem krastiem.
- Grava ar stāviem krastiem.
- Senlejas krasts.
1.2.Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
PiemēriPastaigāties gar krastu.
- Pastaigāties gar krastu.
- Labais, kreisais krasts.
- Viļņi skalojās pret krastu.
Stabili vārdu savienojumiIziet no krastiem. Kāpt krastā.
- Iziet no krastiem — pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
- Kāpt krastā — 1. Iet ārā no ūdens uz sauszemi.2. Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
1.3.Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
Stabili vārdu savienojumiKrasta zveja.
- Krasta zveja — zveja sauszemes tuvumā.
2.Sauszeme (pretstatā jūrai).
PiemēriVētras dēļ zvejnieki palika krastā.
- Vētras dēļ zvejnieki palika krastā.
- Krastā jūrniekus gaidīja tuvinieki.
3.Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
PiemēriLatvieši jau sen apdzīvojuši Daugavas krastus.
- Latvieši jau sen apdzīvojuši Daugavas krastus.
- Kuldīga atrodas Ventas krastos.
Stabili vārdu savienojumiNokāpt krastā.
- Nokāpt krastā — 1. Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.2. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Stabili vārdu savienojumiIzkāpt no krastiem. Neiet krastā. Ziloņkaula Krasts.
- Izkāpt no krastiem idioma — pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
- Neiet krastā — sarunvaloda nederēt.
- Ziloņkaula Krasts — Kotdivuāra.