aizsprukt
aizsprukt -sprūku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku darbības vārds; intransitīvs
Sprūkot strauji aizskriet; aizbēgt.
PiemēriTelēns aizsprucis no aploka.
- Telēns aizsprucis no aploka.
- Puika aizspruka pāri sētai.