pārņemt
pārņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩm], pag. -ņēmu darbības vārds; transitīvs
1.Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
PiemēriPārņemt stafetes nūjiņu.
1.1.Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
PiemēriPārņemt maiņu, dežūru.
Stabili vārdu savienojumiPārņemt vadību.
1.2.Apgūt, mācoties no citiem.
PiemēriPārņemt pieredzi no vecākajiem kolēģiem.
1.3.Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
PiemēriPārņemt senču tradīcijas.
2.formā: trešā persona Pilnībā izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
PiemēriBailes, prieks, skumjas pārņem cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiPārņemt prātu.
2.1.Viscaur, pilnībā ietekmēt, iespaidot.
PiemēriBūt pārņemtam ar austrumu kultūru.
3.Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
PiemēriNezāles pārņēmušas dārzu.
3.1.Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
PiemēriAudzējs pārņēmis visu organismu.
Stabili vārdu savienojumiKā pārņemts. Pārņemt (vadības) grožus (savās rokās). Pārņemt iniciatīvu. Pārņemt savās rokās.