parocīgs
parocīgs [parùocîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
parocīga [parùocîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
parocīgi [parùocîgi] apstākļa vārds
parocīgums [parùocîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piem., par darbarīku, kādu priekšmetu).
PiemēriParocīgs instruments.
- Parocīgs instruments.
- Darbam parocīgs galds, krēsls.
- Parocīgs zāļu iepakojums.
1.1.Tāds, ko var veikt viegli, bez liekām grūtībām (par darbību).
PiemēriParocīga preču iegāde.
- Parocīga preču iegāde.