nopietnība
nopietnība [nuõpiêtnĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → nopietns.
PiemēriApzināties situācijas nopietnību.
- Apzināties situācijas nopietnību.
- Ņemt vērā lietas nopietnību.
2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Īstenībā, faktiski.
PiemēriNopietnībā situācija bija ļoti sarežģīta.
- Nopietnībā situācija bija ļoti sarežģīta.
2.1.Nopietni, patiešām.
PiemēriPar to zinātnieki jau runā visā nopietnībā.
- Par to zinātnieki jau runā visā nopietnībā.
Stabili vārdu savienojumiPilnā nopietnībā. Pilnīgā nopietnībā.
- Pilnā nopietnībā — pavisam nopietni.
- Pilnīgā nopietnībā — pavisam nopietni.