nopelns
nopelns [nuõpȩ̀lns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, pozitīvs darba rezultāts.
PiemēriĶirurgam ir īpašs nopelns kardioloģijas attīstībā.
- Ķirurgam ir īpašs nopelns kardioloģijas attīstībā.
- Saņemt apbalvojumu par nopelniem Latvijas labā.
- Atzīmēt profesora nopelnus valodniecībā.
1.1.Pozitīvs darbības vai rīcības rezultāts.
PiemēriVecāku nopelns mūsu sasniegumos ir milzīgs.
- Vecāku nopelns mūsu sasniegumos ir milzīgs.
- Teicamie rezultāti bija trenera nopelns.
- Sava valsts – tas ir ikkatra individuāls un visas tautas kopīgs nopelns..
1.2.Darbības vai rīcības rezultāts.
PiemēriKatrs saņems pēc nopelniem.
- Katrs saņems pēc nopelniem.
Stabili vārdu savienojumiNopelnu leģions.
- Nopelnu leģions — atzinības zīme ASV.