nopelns
nopelns [nuõpȩ̀lns] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, pozitīvs darba rezultāts.
PiemēriĶirurgam ir īpašs nopelns kardioloģijas attīstībā.
1.1.Pozitīvs darbības vai rīcības rezultāts.
PiemēriVecāku nopelns mūsu sasniegumos ir milzīgs.
1.2.Darbības vai rīcības rezultāts.
PiemēriKatrs saņems pēc nopelniem.
Stabili vārdu savienojumiNopelnu leģions.