Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nopelnīt
nopelnīt -pelnu [-pȩ̀lnu], -pelni, -pelna [-pȩ̀lna], pag. -pelnīju darbības vārds; transitīvs
1.Pelnot iegūt (samaksu naudā, atlīdzību).
PiemēriNopelnīt lielu naudu.
  • Nopelnīt lielu naudu.
  • Banka nopelnījusi 18 miljonus latu.
  • Bērns vēlas sev nopelnīt kabatas naudu.
  • Ko viņš nopelnīja, to tūlīt arī iztērēja.
  • intransitīvs Darbs, ar ko var labi nopelnīt.
1.1.Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko).
PiemēriNopelnīt iztiku ģimenei.
  • Nopelnīt iztiku ģimenei.
  • Smagi strādāju, lai nopelnītu dienišķo maizi.
2.Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
PiemēriNopelnīt uzslavu.
  • Nopelnīt uzslavu.
  • Nopelnīt balvu.
  • Sportists sacensībās nopelnījis zelta medaļu.
  • Nopelnīt atzīmi.
  • Nopelnīt punktus.
  • Nopelnīt noraidījumu uz divām minūtēm.
  • Basketbolists nopelnījis jau četras personiskās piezīmes.